Ārlietu ministrs: NATO ir efektīvs daudzpusējās sadarbības piemērs


foto;Ārlietu ministrija
2019. gada 26. jūnijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Igaunijas pilsētā Tartu piedalījās ASV Aizsardzības universitātes (Vašingtona) un Baltijas Aizsardzības koledžas (Baltic Defence College, BALTDEFCOL) kopīgi rīkotajā seminārā, kurā uzstājās ar priekšlasījumu par NATO nozīmi un ietekmi starptautiskajā drošības vidē.

Uzrunā ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka daudzpolārajā pasaulē, ko raksturo nekontrolēta konkurence un pieaugoša neuzticība, NATO ir izšķiroša nozīme, lai reaģētu uz stratēģiskām problēmām un nodrošinātu globālu stabilitāti. “Alianse joprojām ir simbolisks piemērs tam, cik efektīva ir daudzpusējā sadarbība, lai aizstāvētu uz starptautiskiem noteikumiem balstītu esošo kārtību. Šo Alianses lomu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo labi funkcionējoša, uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība ir nozīmīgs aizsardzības līdzeklis nelielām valstīm, kas var palīdzēt izolēt lielvaras no ģeopolitiskajām ambīcijām,” pauda E. Rinkēvičs.

Ministrs norādīja, ka kopš NATO izveides pirms 70 gadiem, alianses panākumus noteica tās spēja reaģēt uz dalībvalstu tuvākajām drošības problēmām. Piemēram, tādi bija pastāvīgi konvencionāli draudi, ko Padomju Savienība radīja aukstā kara laikā. Tāpat tas bija etnisks konflikts Balkānos 20. gadsimta deviņdesmitajos gados un cīņa ar terorismu pēc 11. septembra uzbrukumiem ASV.                                                                            

“Šodien NATO ir atgriezusies pie kolektīvās aizsardzības pamatuzdevuma, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, kas būtiski apdraud drošību Eiropā. NATO ir atkārtoti apliecinājusi savu gatavību palikt par nozīmīgu spēlētāju jaunajā laikmetā. Nav šaubu, ka Krievija turpinās radīt ilgtermiņa drošības problēmas Eiropā un ārpus tās. Tāpēc NATO ir jābūt uzticamai atturēšanai un aizsardzībai. Ir panākts daudz, lai stiprinātu NATO austrumu flangu, īstenojot lēmumus, kas pieņemti NATO samitos Velsā, Varšavā un Briselē,” akcentēja Latvijas ārlietu ministrs.

Vienlaikus E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka ir jāturpina darbs, lai stiprinātu NATO atturēšanu un aizsardzību. “Mums ir jāturpina veidot lielākus un spējīgākus spēkus, kā to paredz NATO gatavības iniciatīva. Turklāt, kā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs, mums ir jānodrošina NATO spēja iegūt pareizos spēkus īstajā laikā un pareizajā vietā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīga dzīvotspējīgas stiprināšanas stratēģijas īstenošana. Tādējādi svarīga loma ir turpmākajam darbam, lai uzlabotu gaisa aizsardzību reģionā. Visiem šiem centieniem ir nepieciešami ievērojami finanšu ieguldījumi, tāpēc progress, lai panāktu taisnīgāku finanšu sloga sadali starp NATO dalībvalstīm, joprojām ir būtisks,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Tāpat ministrs uzrunā pievērsās NATO un Ķīnas attiecībām. “Nav šaubu, ka pastāv reāls partnerības un politiskā dialoga potenciāls starp NATO un Ķīnu, bet Ķīnas ietekmes pieaugums rada arī izaicinājumus. Ķīnā pieaug ekonomiskā un militārā varenība. Priecē, ka pastāv arvien lielāka transatlantiskā vienprātība par daudzpusīgiem izaicinājumiem, kas izriet no Ķīnas politikas, sākot ar tās darbībām Dienvidķīnas jūrā, un iespējamiem riskiem, kas saistīti ar Ķīnas komunikāciju tehnoloģijām. Mums ir labāk jāsaprot Ķīnas ietekmes lielums un apjoms. Ko tas nozīmē mūsu drošībai? Šī iemesla dēļ mēs atzinīgi vērtējam sabiedroto lēmumu veikt novērtējumu par Ķīnu, kam jāsniedz pirmie rezultāti līdz gada beigām,” vērsa uzmanību ministrs.

Runājot par hibrīdapdraudējumu mazināšanu, ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka NATO ir jāturpina attīstīt ciešas attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām, taču primāri ar Eiropas Savienību. “Eiropas Savienība un NATO var mobilizēt plašāku instrumentu klāstu un efektīvāk izmantot resursus drošības problēmu risināšanai. Šeit ir ļoti svarīga abu organizāciju cieša koordinācija un sadarbība, lai nodrošinātu, ka to centieni ir savstarpēji papildinoši un labvēlīgi. Daži lieliski piemēri ir pašreizējais darbs militārās mobilitātes veicināšanā, hibrīdu draudu novēršanā un koordinētās mācībās,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.

Informācijai

Baltijas Aizsardzības koledža (Baltic Defence College, BALTDEFCOL) ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārvaldīta profesionālās militārās izglītības iestāde. Koledža dibināta 1999. gada 25. februārī Tartu, Igaunijā, lai nodrošinātu kopīgu virsnieku un aizsardzības nozarē strādājošo ierēdņu apmācību pēc vienotiem standartiem. Mācību plāns ir saskaņots ar NATO mācību metodiku un procedūrām, tādējādi veicinot Baltijas valstu bruņoto spēku pilnvērtīgāku sadarbību ar sabiedrotajiem. BALTDEFCOL augsto kvalitāti nodrošina militārie un aizsardzības speciālisti no Baltijas un citām NATO un Eiropas Savienības (ES) valstīm. Liela uzmanība tiek pievērsta arī daudznacionālas mācību vides nodrošināšanai, tostarp uzaicinot studentus no NATO un ES, kā arī NATO partnervalstīm. Mācības norit angļu valodā.

 

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli