LSBA: Valdība, neveidojot dialogu ar uzņēmējiem, grauj tiesiskumu

Šodien Ministru kabinetā (MK) izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" paredz ne vien paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par 44% videospēles un mehāniskajiem automātiem, bet arī palielināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) un mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem. Tas ir nepatīkams pārsteigums nozarei, jo lēmums par tik ievērojamu nodokļu kāpumu tika pieņemts bez jebkādām konsultācijām ar nozari. Jāpiebilst, ka stājoties amatos, ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka nākamajā gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus nodokļu sistēma saglabāsies nemainīga.

Attiecībā uz lēmumu mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu valsts un pašvaldību budžetiem, LSBA un Finanšu ministrija (FM) jau iepriekš paudušas bažas, ka lēmums, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus 78 procentu apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 22 procentu apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizētas azartspēles, veidos situāciju, kurā pašvaldības nebūs motivētas savā teritorijā izsniegt uzņēmējdarbības veidam nepieciešamās atļaujas, kas finālā atspoguļosies valsts budžeta ieņēmumos no azartspēļu nodokļa.

Kā norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks, kārtējā nodokļu paaugstināšana nozarei ir trieciens un grauj uzticību valsts demokrātiskajiem procesiem.  “Esam pauduši gatavību diskutēt ar politikas veidotājiem, un arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir norādījusi, ka valdībai jāveido dialogs ar sociālajiem partneriem. Diemžēl nekādas sarunas nav notikušas. Šādi rīkojas valstīs, kur nav demokrātijas, nevis tiesiskās valstīs, kādu vēlētājiem solīja vēlēšanās atsevišķas partijas”.

“Nepatīkams un iepriekš nedzirdēts ir valdības ierosinājums palielināt azartspēļu nodokļu likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu). Pēdējo gadu laikā ieņēmumi no spēļu  galdiem ir kritušies. Tāpēc lēmums palielināt nodokļu apjomu tādiem azartspēļu objektiem, kam jau tā samazinājušies ieņēmumi un izmantošanas apjomi, nav uzskatāms par tālredzīgu,” norāda A. Vērzemnieks.

Turklāt LSBA norāda, ka vadošie Eiropas ēnu ekonomikas pētnieki savos pētījumos uzsver, ka lielākais ēnu ekonomikas risks tiek radīts nozarei tad, kad valsts nepamatoti, strauji vai nesamērīgi ierobežo nozari ar regulatīvo rāmi vai nodokļiem. Kā rezultātā tas ne tikai ievērojami ietekmē valsts iespējas iekasēt konkrētai nozarei noteiktos nodokļus, bet arī zaudē ar nozari saistītos darbaspēka nodokļus. Pieredze citur Eiropā to apstiprina – gan Austrijā, gan Vācijā  nelegālā tirgus daļa ir ievērojami palielinājusies tieši valsts nepārdomātas iejaukšanās dēļ.

“Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars šobrīd ievērojami pārsniedz vidējos ēnu ekonomikas rādītājus Eiropā, 2019. gadā sasniedzot 24,2% no iekšzemes kopprodukta un pēdējos divus gadus aug” uzsver Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks. LSBA ieskatā valdība,  pieņemot lēmumu, nav apsvērusi ne nozares statistiskos rādītājus, ne ēnu ekonomikas riskus.

Par LSBA

Latvijas Spēļu biznesa asociācija pārstāv spēļu biznesa nozarē strādājošo uzņēmumu intereses valsts un publiskajā sektorā, un tās mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību un atbildīgu azartspēļu patēriņu. Šobrīd LSBA sastāvā ir astoņi biedri, kas ir vadošie uzņēmumi Latvijas spēļu biznesā. 

Latvijas Spēļu biznesa asociācija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

novembris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18192021222324
252627282930

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli