Atbildīga domāšana kļūst par konkurētspējas faktoru

Šī gada pavasaris ir aizsācies ar diviem zīmīgiem politiskiem notikumiem – Eiropas Banku iestāde1 kopā ar Eiropas Banku federāciju aprīlī uzsvēra Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestāžu, regulatoru un banku vēlmi virzīties uz priekšu ar tiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu finansējumu, un iesaistīties strukturētā dialogā par ilgtspējas iekļaušanu ES banku sistēmās un riska pārvaldībā. Un balsojumiem Lielbritānijas2 un Īrijas3 parlamentos maijā - tie ir pieņēmuši lēmumus pasludināt ārkārtas stāvokli klimata jomā. Tās ir simboliskas, pagaidām izpildvarai nesaistošas, apņemšanās, – lielā mērā panāktas dēļ aktīvās un strauji augošās vides kustības Extinction Rebellion rīkotajām protesta akcijām. Tomēr tā ir arī zīmīga novitāte, kas atspoguļo pārmaiņas cilvēku domāšanā. No rūpēm tikai par savām interesēm – komforta, drošības, labklājības jomā – pamazām esam nonākuši līdz spējai domāt arī par rītdienas cilvēku, mūsu bērnu un mazbērnu, dzīves kvalitāti. Šāda uztvere uz palikšanu ir ienākusi arī biznesā, arī Latvijas uzņēmumos.

Kuri ir vides un ilgtspējas jomas galvenie jautājumi Latvijas sabiedrības dienas kārtībā? Kā liecina “Baltic International Bank Latvijas barometra” dati1, galvenās prioritātes, kuras cilvēki uzskata par svarīgām šajā jomā, ir atkritumu šķirošana (75% respondentu), izvairīšanās no plastmasas iepakojuma (46%), iepakojuma un citu materiālu otrreizēja lietošana (43%) un pārvietošanās ar kājām/ velosipēdu/ sabiedrisko transportu iepretim automašīnai (42%). Līdzīgas aktivitātes cilvēki min arī kā savā ikdienā regulāri praktizētas lietas, vienīgi respondentu skaits ir krietni zemāks, – uzskati par ilgtspējas jautājumiem kopumā ir nostiprinājušies, bet rīcība pagaidām atpaliek.

Šī statistika apliecina, ka cilvēkiem ir vajadzīgs pamudinājums rīkoties un kāpēc gan par šādu pamudinātāju, labā piemēra demonstrētāju, lai nekļūtu darba devēji? Biznesa organizācijas atbildīga rīcība vispirms “iekustina” darbiniekus, tad klientus, pēc tam darbinieku ģimenes un arī ar klientiem saistītus cilvēkus. Manuprāt, uzņēmumi var panākt mēroga efektu, kas parasti ir nepieciešams, lai sabiedrībā iedzīvinātu kādu jaunu ideju vai mudinātu uz rīcību.

Kad 2017. gadā izšķīrāmies savu attīstību turpmāk balstīt starptautiski aprobētajā ESG (Environmental, Social, Governance) pieejā, bija skaidrs, ka tas ļoti nozīmīgi izmainīs bankas ikdienu. No stratēģisku lēmumu pieņemšanas valdes līmenī līdz sarunai ar klientu par potenciālu bankas iesaisti investīciju projektā, mēs tagad skatāmies arī caur vides ilgtspējas, sociālās atbildības un labas pārvaldības prizmām. Reiz iekļauti organizācijas biznesa modelī, šie trīs pamata pīlāri pakāpeniski izmaina gan uzņēmuma darbinieku, gan arī klientu un partneru pasaules redzējumu. Tieši tāpēc uzņēmumu iesaiste ilgtspējas jautājumu skaidrošanā ir tik nozīmīga – bizness ietekmē sabiedrības dienas kārtību un nosaka aktualitāšu vektorus.

Pusotru gadu pēc tam, kad banka ķērās pie ESG pieejas ieviešanas savā ikdienā, es varu teikt, ka šis ir diezgan ambiciozs mērķis. Tā nebūt nav tikai vēstījumu un stratēģiju rakstīšana rakstīšanas pēc, kā varētu šķist paviršam vērotājam no malas. Organizācijas ikdienā tas nozīmē ļoti konkrētu soļu iedzīvināšanu – darbinieku apmācību, ESG pieejas skaidrošanu klientiem, konkrētu, izmērāmu mērķu definēšanu vides jomā (CO2 izmeši, enerģijas un ūdens patēriņš, atkritumu apsaimniekošana u.c.), labas pārvaldības principu ievērošanu, kā arī sociālu jautājumu integrēšanu organizācijas ikdienā. Tam seko visu minēto jautājumu attiecināšana uz organizācijas partneriem un potenciālajiem klientiem – cik liela ir viņu atbilstība vērtībām, kuras ikdienā ievērojam mēs? Lūk, šeit sākas saruna ar mūsu kolēģiem no citām organizācijām, kurā jau izpaužas jauna veida domāšana. Nevis, – kāda gan man daļa gar viņa uzskatiem, ka tik maksā... Bet, – es gribu sadarboties ar tevi, tāpēc ļauj man tev izstāstīt, kāpēc atbildīgu attieksmi pret vidi es uzskatu par tik būtisku.

Īsi rezumējot šīs pieejas jēgu, var teikt: “Lai rīt tev nebūtu kauns par lēmumiem, ko pieņem šodien.” Neesmu pārliecināts, ka ir jēdzīgi iet uz priekšu ar tik radikālām iniciatīvam kā, piemēram, atsevišķu britu politiķu ideja izslēgt no Londonas Fondu biržas uzņēmumus, kuri nerūpējas par klimata jautājumiem. Tomēr skaidrot ilgtspējīgu attieksmi, tostarp, biznesa vidē, kur tiek pieņemti ilgtermiņa lēmumi par investīcijām, ir ļoti svarīgi. Ņemot vērā, ka mūsu spēja būt atbildīgiem izšķir mūsu pašu un mūsu bērnu nākotni, esmu pārliecināts, ka “atbildīguma komponente” kļūs par vienu no izšķirošiem faktoriem uzņēmumu konkurētspējā. Ir vērts tam laikus sagatavoties.

 

1 “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, 2018.g. rudens.

Baltic International Bank
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

maijs 2019
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23242526
2728293031  

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli