Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 0,9 % lielāks nekā pirms gada

Rīga, 10.09.2019.
2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju:
-        parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 12,1 milj. eiro jeb 12,9 %,
-        pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,2 milj. eiro jeb 12 %,
-        ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 8,1 milj. eiro jeb 11,2 %,
-        koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 14,3 milj. eiro jeb 7,5 %,
-        mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 11,4 milj. eiro jeb 5,8 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju:
-        minerālproduktu imports lielāks par 29,6 milj. eiro jeb 20,6 %,
-        ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 16,5 milj. eiro jeb 14,3 %,
-        plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 10 milj. eiro jeb 13,6 %,
-        satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 68,6 milj. eiro jeb 35,2 %,
-        mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 32,2 milj. eiro jeb 10,4 %.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (19,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4 %), Vācija (7,2 %) un Apvienotā Karaliste (5,8 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,5 %), Polija (9,1 %) un Igaunija (8,9 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,8 %, bet importā – 8,2 %.

2019. gada jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 1,1 procentpunktu un importa vērtībā – par 4,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 1,4 procentpunktiem eksportā un par 2,5 procentpunktiem importā.

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar  114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kāpumu 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ietekmēja dzelzs vai tērauda konstrukciju eksporta pieaugums par 2,8 milj. eiro jeb 26,9 %. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 39,6 milj. eiro jeb 99,2 %.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 31,9 milj. eiro. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importa kritums par 49,1 milj. eiro jeb 96 %.

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība”. 

Centrālā statistikas pārvalde
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana