IKP 1. ceturksnī palielinājies par 3,0 %

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 7,4 %. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,8 %, specializētie būvdarbi veikti par 20,5 % vairāk, savukārt inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 2,4 %.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 3,8%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 5,5 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 8,2 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 7,0 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugums par 4,0 %, ko veicināja kravu pārvadājumu palielināšanās par 5,1 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 1,6 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums par 2,6 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 28,7 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 4,3 %, tajā skaitā izmitināšanā vērojams samazinājums  par 0,7 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 6,1 %.

Datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu eksporta pieaugums par 24 % (faktiskajās cenās) turpina pozitīvi ietekmēt  informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozares attīstību. Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 7,6 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 11,8 %, telekomunikāciju pakalpojumi – par 5,9 %, bet informācijas pakalpojumi – par 3,9 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 7,1 % apmērā nodrošināja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības pieaugums, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums, kā arī būtisks izdevumu samazinājums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi, pārējie administratīvie izdevumi).

Administratīvo  un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājušās par 8,2 %, ko veicināja 29,3 % pieaugums darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 12,2 %, savukārt samazinājums par 4,4 % bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 5,4 %.

Salīdzinoši nelielos pieaugumu novērtējumus atsevišķās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,0 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 4,0 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 2,8 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 5,6 %. Iepriekšējā gada līmenī noturējušies mājsaimniecību izdevu par mājokli, kurus veido izdevumi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,4 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 8,0 %. Būvniecības nozares attīstība veicināja ieguldījumu mājokļos, citās ēkās un būvēs par 7,1 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 9,3 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 8,9 %.

Preču un pakalpojumu eksports faktiskajās cenās bija par 172 milj. eiro lielāks nekā imports, ko nodrošināja pakalpojumu pozitīvā ārējā bilance. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1. ceturksnī palielinājušies par 3,6 %, tai skaitā preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 4,5 % un pakalpojumu eksporta – par 1,2 %.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 0,8 %. Preču imports, kas veido 86 % no kopējā importa,  palielinājās par 0,8 %, bet pakalpojumu imports samazinājies par 9,2 %.

Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2019. gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1.ceturksni, faktiskajās cenās par 11,2 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,7 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 17,9 %. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 18,4 %, komercpakalpojumu nozarēs – par 13,7 %, bet pakalpojumu nozarēs kopā – par 10,1 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 0,4 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 13,0 %.Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 21. jūnijā.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP ceturkšņu un gada datubāzēs “Iekšzemes kopprodukts”.

Metodoloģiskā informācija

Iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
·        uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
·        Darbaspēka apsekojuma dati;
·        Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
·        Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
·        Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa vienības vērtības indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2010. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2010. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana. 

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

novembris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 151617
18192021222324
252627282930

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli