Dzērienu un piena produktu ražotāji uzskata, ka runas par alternatīvām vai sistēmas paplašināšanu ir apzināta...


foto;http://karotite.lv
Ražotāji: Aicinām nekavēties ar izstrādāto depozīta likumdošanu!
Dzērienu un piena produktu ražotāji uzskata, ka runas par alternatīvām vai sistēmas paplašināšanu ir apzināta depozīta likumdošanas kavēšana.

Lielākās pārtikas un dzērienu ražošanas nozari pārstāvošās organizācijas – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija, Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība – aicina Latvijas Republikas Saeimu un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju atbalstīt VARAM izstrādātos un ar nozari izdiskutētos grozījumus Iepakojuma likumā 2. lasījumā un atbalstīt depozīta sistēmu.

Atklāti neviens pret depozīta sistēmu vairs neiestājās, bet tai ir neafišēti pretinieki jeb tā saucamie “paplašinātā depozīta” mīta sludinātāji, kuri depozīta sistēmā aicina iekļaut arī citu šķidrumu iepakojumu, piemēram, piena un sulu iepakojumu, kā arī šampūnu pudeles. Pārtikas un dzērienu ražotāji iebilst pret šādu risinājumu, jo jau klasiskās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana būtu liels izaicinājums. Mēģinot īstenot “paplašināto sistēmu”, kas nav ekonomiski pamatota un neeksistē nevienā valstī, tiks radīts vairāk problēmu nekā risinājumu.

 

Depozīta sistēmas mērķis ir papildināt esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, pievēršoties redzamākajam un bīstamākajam iepakojumu veidam, dzērienu iepakojumiem, kam ir augstākais risks tikt izmestiem dabā, ūdeņos un pilsētvidē. To apstiprina arī AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs norādot, ka “Ik gadu pēc mežā savākto atkritumu tilpuma redzam, ka 70% no atkritumiem veido tieši tukšas PET pudeles un skārdenes.”

 

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, skaidro: “Piena produkti iepakojumi - tetra pakas, kā arī citi neskaitāmi PET iepakojuma veidi - jau tiek atgriezti pie mājam esošos konteineros, kur tie tiek nodoti tālākai pārstrādei. Jāsaprot arī, ka šādu iepakojumu nodošana radītu higēnas riskus citiem taras pieņemšanas automātos ievietotajiem iepakojuma veidiem un tirgotājiem, kuru telpās tiek izvietoti depozīta sistēmas savākšanas punkti. Piena produkti salīdzinoši ātri bojājas un to atliekas saglabājas iepakojumos, savukārt iepakojumu mazgāšana nebūtu lietderīga no energoefektivitātes un emisiju viedokļa.”

 

Inārā Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja, papildina: “Savukārt tādi produkti kā šampūni var tikt klasificēti kā ķīmiskie atkritumi, kuru apsaimniekošana ķīmiskā piesārņojuma riska dēļ nevar būt tirgotāju atbildība, kas nozīmētu, ka šādi punkti nevarētu atrasties veikalos. Problēmas radītu arī taras automātu pielāgošana paplašinātajai sistēmai. Klasiskajām taras pieņemšanas iekārtām ir trīs dažādi nodalījumi skārdenēm, PET un stikla pudelēm. Taras pieņemšanas automātu pielāgošana paplašinātajai depozīta sistēmai radītu papildu izmaksas, kas iekļauj 5-10 tūkstošus Eiro papildu nodalījumu izveidošanai, kā arī automāti aizņemtu vairāk vietas tirgotāju telpās un būtu nepieciešama biežāka iekārtu apkope.”

 

Šobrīd plānotai depozīta sistēmai jau ir ļoti plašs darbības loks - tā ietver trīs dažādus iepakojuma veidus! Vairākās valstīts depozīta sistēma ietver tikai daļu no tiem, piemēram, Norvēģijā un Somijā sistēma ietver PET pudeles un skārdenes, bet Nīderlandē tikai PET pudeles. Mēs jau speram soli tālāk! Vairākas valstis, kur depozīta sistēma darbojas jau ilgstoši, ir apspriedušas iespēju to paplašināt, galvenokārt iekļaujot tajā stiprā alkohola dzērienu iepakojumu. Tomēr tas nav izdarīts ekonomisku apsvērumu dēļ.

 

Pašreizējā stadijā esošo “paplašinātā depozīta” sistēmu ražotāji uzskata par maskētu instrumentu, lai aizkavētu depozīta sistēmas ieviešanu tajās jomās, kur sistēmu varētu efektīvi ieviest nekavējoties. Šobrīd par galvenajiem sistēmas pretiniekiem tiek uzskatīti atkritumu pārstrādātāji, kuri zaudēs kontroli pār vērtīgākajām izejvielām. Dzērienu ražotāji aicina iepakojuma depozīta sistēmas likumdošanu pieņemt atbilstoši esošajam likuma garam - attiecinot to uz plastmasas un stikla pudelēm un skārdenēm. Savukārt pēc tam, sekojot līdzi risinājumu attīstībai pasaulē, meklēt veidus, kā sistēmu paplašināt ar citiem iepakojuma veidiem. Nozares pārstāvji norāda, ka sistēmas radīšana, netraucē tās paplašināšanu nākotnē, bet sistēmas kavēšana, neesoša risinājuma gaidās, Latvijas dabai un arī ražotājiem nodarīs lielu kaitējumu.

 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri  granulu katli