Swedbank finanšu institūta aptauja: palielinoties darba algām, pieauguši arī iedzīvotāju uzkrājumi


foto: reitingi.lv
Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja1. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

“Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot “inflācijas nodevas”, iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā rāda aptaujas dati, pēdējo 12 mēnešu laikā 45% iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi, to apjoms nav mainījies, bet 29% nedaudz palielinājies. Vienlaikus teju tikpat lielai mājsaimniecību daļai (22%) šajā periodā nācies izmantot savus finanšu iekrājumus, un to apjoms attiecīgi ir sarucis. Par spīti tam, ka uzkrājumu pieauguma dinamika uzrādījusi salīdzinoši nelielu izaugsmi, tieši izmaiņas atalgojumā to veicinājušas visvairāk. Proti, iedzīvotāji ar algas pieaugumu 49% gadījumu atlicinājuši naudu arī uzkrājumiem. Savukārt palielināt finanšu rezerves, algai nemainoties vai pat sarūkot, ir spējuši 22% aptaujāto.

Algas pielikuma apmērs atspoguļojas arī uzkrājumu pieauguma tempā jeb tajā, cik lielā mērā konkrētajā periodā esošās finanšu rezerves izdevies palielināt. Visvairāk uzkrājumu veidotāju īpatsvars palielinājies tieši augstāko ienākumu grupā, kur 47% aptaujāto iekrātā naudas summa augusi. Tiesa, paši šīs grupas pārstāvji uzkrājumu pieaugumu lielākoties vērtē kā nelielu. Tikai 6% atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumi palielinājušies būtiski.

Aptaujas rezultāti diezgan precīzi raksturo tendenci – lai arī cik mēs pelnītu, joprojām svarīga ir izdevumu salāgošana ar ienākumiem. Palielinoties algai, gluži dabiski aug arī vēlme naudu tērēt, tāpēc saglabājas izaicinājums šīs pozīcijas samērot, noteiktu daļu atlicinot arī uzkrājumiem. Turklāt bieži vien uzkrājumu veidošana tiek saistīta ar nodrošināšanos “nebaltām dienām”, kas nebūt neraisa augstāko entuziasma līmeni. Ir pierādīts, ka labākas sekmes naudas krāšanā ir tiem, kas krāj priecīgiem un gaidītiem notikumiem, piemēram, ceļojumam, koncertam, sen kārotam pirkumam u. tml. Tādēļ, līdzīgi kā ienākumu salāgošanā ar izdevumiem, arī uzkrājumu veidošanā būtu jāmeklē līdzsvars starp nodrošināšanos neparedzētiem dzīves apstākļiem un dzīves baudīšanu,” atzīst E. Kropa.

 

Swedbank Finanšu institūts
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

septembris 2019
P O T C P S Sv
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23242526272829
30      

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  Kafijas automātu remonts  granulu katli