Latvijas darba tirgus ir tuvu savam potenciālam, nepieciešams mazināt darba tirgus reģionālas disproporcijas un prasmju

Latvijas darba tirgus ir tuvu savam potenciālam, nepieciešams mazināt darba tirgus reģionālas disproporcijas un prasmju neatbilstības


Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits Latvijā pieauga par 0,6% jeb 5,6 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo periodu. Kopumā gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 903,6 tūkstošus jeb 64,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,9 procentpunktiem.

Vienlaikus darba tirgu turpina ietekmēt piedāvājuma puses faktori - iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada 1. ceturksnī samazinājās par vairāk nekā 10,2 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni. Tas kopumā negatīvi ietekmē darbaspēka piedāvājuma dinamiku un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kas atbilstošajā periodā samazinājās par 7,4 tūkstošiem jeb 0,8%.

Tāpat iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū ir saglabājusies nemainīga, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, kas kopumā norāda uz to, ka darba tirgus pašlaik tuvojas savam potenciālam un turpmākie uzlabojumi iespējami galvenokārt caur reģionālo darba tirgus disproporciju mazināšanu, kā arī sekmējot prasmju pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību darba tirgū. Jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju līdzdalības līmenis, gan nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, pārsniedzot arī Eiropas Savienības dalībvalstu vidējos rādītājus. 2019. gada 1. ceturksnī aptuveni 69% jeb gandrīz 971 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu.

Līdz ar nodarbināto skaita pieaugumu no vienas puses, bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājumu no otras, bezdarba līmenis jau trešo ceturksni pēc kārtas saglabājās 6,9% līmenī, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāks rādītāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus darba meklētāju skaits gada laikā samazinājies par aptuveni 13 tūkstošiem un 2019. gada 1. ceturksnī bija 66,9 tūkstoši.

Bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājas jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 1. ceturksnī bija 4,7%, savukārt Lietuvā – 6,5%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti palielina strukturālā bezdarba riskus. Jāatzīmē, ka ilgstošo darba meklētāju īpatsvars kopējā darba meklētāju skaitā gada laikā ir pieaudzis no aptuveni 39% līdz gandrīz 44%. 2019. gada 1. ceturksnī aptuveni 29 tūkstoši iedzīvotāju bija darba meklējumos ilgāk par gadu.

Sagaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās uzturēt pozitīvu nodarbinātības dinamiku. Līdz ar to kopumā 2019. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 0,9%, bet bezdarba līmenis noslīdēt zem 6,8 procentiem.

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri  granulu katli