Finanšu ministrs Jānis Reirs: Kohēzijas politikai ir jārisina demogrāfijas izaicinājumi

Ceturtdien, 16. maijā, Briselē finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar Eiropas Savienības budžeta un cilvēkresursu komisāru Ginteru Etingeru (Günther Oettinger), lai aizstāvētu Latvijas nostāju par Eiropas struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) jeb Kohēzijas politikas finansējuma apjomu un nosacījumiem 2021. – 2027. gada plānošanas periodam.

Sarunā ar komisāru Etingeru ministrs norādīja, ka “Latvija saskaras ar būtiskiem demogrāfiskiem izaicinājumiem, un tos jāņem vērā, lemjot par nākošo ES daudzgadu budžetu. Es esmu gatavs  strādāt ar visām iesaistītām institūcijām, lai panāktu vienošanos par ES daudzgadu budžetu, kas ir taisnīgs un ņem vērā arī tādus jaunos izaicinājumus kā depopulācija.” Ministrs vienojās par atkārtotu tikšanos pirms jūnija Eiropadomes, lai turpinātu darbu saistībā ar ES daudzgadu budžetu.

Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ziņojumu par ES fondu finansējuma apjoma un nosacījumu priekšlikumiem, kā arī savu redzējumu par jomām, kurās Latvijai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā šīs investīcijas ir jāiegulda (vairāk informācijas šeit). Pēc 2020. gada Latvijai paredzēts ES fondu finansējums 4,2 miljardu apmērā, kas ir samazinājums par apmēram 13%, salīdzinot ar esošo plānošanas periodu.

Vienlaikus Kohēzijas politikā tiek plānots samazināt ES līdzfinansējuma likmes, nosakot tās ne augstākas par 70%. Latvija, savukārt, uzstājīgi aicina EK nesamazināt kopējo ES fondu finansējumu Latvijai un saglabāt līdzfinansējuma likmes 2014. – 2020. gada plānošanas perioda apmērā (vairāk informācijas par Latvijas nostāju skat. šeit).

EK priekšlikumā nākamā ES fondu plānošanas periodā ir plānoti vēl citi jauninājumi. Viens no tiem ir nosacījumu ieviešana par minimālo procentuālo finansējuma daļu, kas jāatvēl konkrētiem politikas mērķiem, lai tajos maksimāli veicinātu nepieciešamās pārmaiņas ES līmenī. ES fondu investīcijām pēc 2020. gada ir noteikti 5 politikas mērķi: 1) viedāka Eiropa, 2) zaļāka Eiropa, 3) ciešāk savienota Eiropa 4) sociālāka Eiropa 5) iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

EK plāno noteikt finansējuma tematisko koncentrāciju, proti, ka gudrai Eiropai un zaļai Eiropai jāatvēl attiecīgi 35% un 30% no Eiropas Reģionālā un attīstības fonda finansējuma. Vienlaikus dalībvalstīm ar atlikušajiem 35% finansējuma ir jānodrošina rezultāti pārējos tematiskajos mērķos – savienota Eiropa, iedzīvotājiem tuvāka Eiropa un it īpaši sociāla Eiropa, kur EK Latvijai identificējusi vairākus izaicinājumus, piemēram, sociālās iekļaušanas un veselības aprūpes jomās.

Ņemot vērā izaicinājumus citās jomās un nepieciešamo finansiālo atbalstu to risināšanai, Latvija pauž pamatotas bažas, ka 3.-5.tematiskajam mērķim pieejamais finansējums var izrādīties nepietiekams, lai sasniegtu gaidītos rezultātus. Elastība attiecībā uz finansējuma pārdali starp jomām un mērķiem nacionālā līmenī ir nepieciešamība maksimāli efektīvām investīcijām, lai sasniegtu iespējami augstus rezultātus.

Šobrīd EK līdz 2019. gada jūnija sagaida Latvijas “ceļa karti”, kurā būtu izklāstīti galvenie atskaites punkti Latvijas ES fondu plānošanas dokumentu un saistošā normatīvā regulējuma izstrādei 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Finanšu ministrija jau ir uzsākusi darbu pie plānošanas dokumentu laika grafika sagatavošanas, kuru plānots saskaņot valdības līmenī ar mērķi nodrošināt vienmērīgu pāreju starp plānošanas periodiem.

ES fondu sadalījums 2021. – 2027. gadā izrietēs ne vien no EK un Latvijas sarunu rezultātiem, bet arī no valsts (Nacionālais attīstības plāns) un nozaru plānošanas dokumentiem. To izstrādes darbs jau tiek uzsākts paralēli, ņemot vērā ambiciozo visas Eiropas kopējo mērķi apstiprināt visus partnerības nolīgumus un programmas līdz 2020. gada beigām. 

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

jūnijs 2019
P O T C P S Sv
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27282930
       

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli