Kūlas dedzināšana: kāpēc to nedrīkst darīt un kādi sodi par to pienākas?


foto;intaldom.ru
Tiklīdz nožūst pirmās pavasara peļķes, Latviju kā ik katru gadu pāršalc ziņas par dedzinātu pērno zāli. Portāls riga.lv skaidro, kāpēc pērno zāli jeb kūlu tomēr labāk nenosvilināt.

Dedzināt pērno zāli ir liegts!

Rīgas administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumus, arī lapas un pērno zāli, tai skaitā tvertnēs un urnās, dedzināt aizliegts.

Kūlas ugunsgrēki lielā tiesā izceļas nesakoptās teritorijās, tādēļ policija aicina iedzīvotājus savlaicīgi un drošā veidā parūpēties par īpašumā esošo teritoriju un pilsētas sakopšanu.

Dedzinātājus vēro īpaši uzmanīgi!

Iestājoties siltākam laikam un uguns bīstamības periodā pašvaldības policija kūlas dedzinātājus pieskatīs īpaši. Pašvaldības policija pilsētā apzinājusi plašākās teritorijas, kur bīstamu kūlas dedzināšanas gadījumu iespējamība ir augsta, un šīs teritorijas tiks iekļautas ikdienas apsekošanas maršrutos.

Vēro, pamani, ziņo!

Aicinām iedzīvotājus uz aktīvu informācijas apmaiņu ar dienestiem, ziņojot par pērnās zāles dedzināšanas gadījumiem, aizdomīgām personu darbībām, jauniešu pulcēšanās vietām un līdzīgām situācijām, kas palīdzētu savlaicīgi novērst uguns nelaimes izcelšanos.

Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, ugunsgrēki ir īpaši bīstami, jo apbūve ir blīva, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus un citus pilsētas objektus.

Draud arī sods

Ministru kabineta noteikumi „Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka īpašniekiem piederošo teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, ap ēkām desmit metru plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, un zemes īpašnieks veic visus nepieciešamos pasākumus, lai viņam piederošajā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 eiro.

Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) noteiktajā termiņā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 430 eiro, juridiskajām personām — no 1400 līdz 4300 eiro.

Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.pants Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana nosaka - par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 2900 eiro.

Rīgas pašvaldības policija aicina pilsētas iedzīvotājus veltīt laiku vides sakopšanai, nevis postīšanai, dedzinot kūlu. Bērnu vecākus aicinām pieskatīt savas atvases un pārrunāt ar pusaudžiem jautājumus par viņu drošību, kā arī kūlas ugunsgrēku nodarīto postu videi un dabai.

Pašreizējā situācija

Neskatoties uz to, ka daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

 Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku periods nav ilgs. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietu, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

 Pērn veiktais pētījums liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni - bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.

VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas - daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

2018.gadā valstī reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2017.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.

Ko darīt, ja novērojat kūlas dedzināšanu?

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

novembris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 192021222324
252627282930

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli